Viens no minēto grozījumu mērķiem ir risināt tiesību normu kolīziju starp Krimināllikuma un Civillikuma normatīvo regulējumu, kas attiecas uz personas goda un cieņas aizsardzību. Šobrīd personas godu un cieņu faktiski ir iespējams aizsargāt kā krimināltiesiskā, tā arī civiltiesiskā kārtībā. Grozījumi paredz izslēgt Krimināllikuma 156.pantu Goda aizskaršana, kā arī 158.pantu Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī, bet regulējumu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pārnest uz KL 157.pantu Neslavas celšana. Līdz ar to Krimināllikumā tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību vienīgi par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Grozījumu rezultātā minētais pants noteiktu: Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas masu saziņas līdzeklī soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. Savukārt goda un cieņas tiesiskās aizsardzības jautājumus turpmāk regulētu Civillikums. Lai minētie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. |